sveicināti dārgie lasītāji, esmu atkal šo to sarīmējis,
nu lūdzu jūs vērtēt un komentēt, un droši varat būt bargi,
pamācīt, norādīt uz kļūdām un stila nepilnībām, kritika nāk tikai par labu
kad nekas nav par grūtu.6
42
0
VILŠANĀS
Devu tev vietu savā sirdī, varēji to lietot
Tas bija viss, vairāk man nebija ko tev iedot
Bet ieraudzīju ar citu, kad gāju tevi lūkot
Tagad daudzi saka, ka pats no sevis mūkot
Staigāju apkārt viens un bezjēgā skumstot
No malas izskatos kā statuja, un lēni grūstot
Tiešām paliek skumji, to visu dzirdot un jūtot
Neviļus sāku ar skropstām asaru virkni šūpot
Žēl, ka nevaru būt cits, tad varētu sākt žūpot
Bet manī esot spīts, un tas tur iekšā gruzdot
Tas liek, tām sāļām asarām pār vaigiem ritēt
Līdz nespēju saprast, vai spēju pats sev ticēt
Kad runāju, esmu pasācis citus cilvēkus citēt
Jo grūti emocijas noslēpt un sevi rokās turēt
Bet tagad vēl mirklis un laikam došos gulēt
Lai nakts, man pie kājām kādu sapni nomet
EMOCIJU INVALĪDS
Šķiet viss ir sajucis, nav nekam ,nekādas jēgas
Spogulī pretī raugās kas svešs, daļa mana rēga
Bet, lai to bardaku sakārtotu, man nepietiek spēka
Rokas nokārtas, acis šaudās, sirds satraukta lēkā
Vakar mani sauca par zeltu, šodien lamā un sunī
Bet ja kādam nepatīku, dēļ tā iet pakārties šķūnī?
Šķietu raupjš, bet dziļi iekšā, esmu cilvēks jūtīgs
Šeit neiederīgs, kā starp atlētiem cīkstonis tūļīgs
Laikam tāpēc man patīk runāt un darīt visas tās cūcības
Jo nez kāpēc patīk tā sajūta, kad citiem gādāju grūtības
Bet kad vairs nespēju turēt, dauzu bulvāros spuldzītes
Vai aizmirstos vakarā, pie kādas dāmas bez blūzītes
Gribētu tajā visā kaut ko mainīt, mazliet grozīt
Bet pienāk vakars, atnāk paziņa un atkal ‘’prozit’’
Pazūd apziņa, acis vaļā, bet tumsā nākas grābstīt
Atmiņu nav, nav ko draugiem un paziņām stāstīt
Tas viss, jau gadiem manu prātu jauc
Vairāk sev, nekā sabiedrībai esmu drauds
Ir labi, ja pirms lēkšanas pie pleca pietur draugs
Vismaz kādam rūp, ja pašu tas vairs neuztrauc
Ir labi, ja kāds iemāca, kā spert soļus maigāk
Jo bieži sanāk, pašam pa saviem sapņiem staigāt
Bet kas zudis uz mūžiem, nav vērts dēļ tā klaigāt
Kāds varbūt pateiks, kā atmosties no sapņa baigā?
Reklāma
TRAKAS RĪMES
Es runāju daudz un plēšu jokus tik bieži
Ka esmu kā klauns, tāds precīzs un tiešs
Kurš jokus, atziņas, visu vienā katlā sviež
Līdz beigās sanāk, ka man kāds runāt liedz
Varbūt arī, esmu skaļāks par to, kurš dzied
Pats vainīgs, ka te un galīgi ne ritmā kliedz
Un pie tam tādus vārdus, ka nu pasarg dievs
Šis esot neaizsargāts un laikam galīgi viens
Jo iekšā esot sajūta tāda, kā saskābis piens
Lai tos murgus aizmirstu, vajag vairākas dien’s
Bet man patīk sist, kur viņiem vājākās vietas
Kamēr šie trenējās, es daru sen zināmas lietas
Vedu viņu draudzenes, kur tumšākas sienas
Un savā nodabā, ar viņām vadu labākas dienas
Kad lieku ragus šiem čaļiem ,tie skatās, kā brieži
Vai es vainīgs, ka viņu dāmas uz dekoltē spiež?
Nu neesmu jau nemaz pie viņām viesis tik biežs
Bet gadās, ka izslēdz mani sitiens, precīzs un tiešs
Tev patiks šie raksti
