Hey. Mans trešais raksts šodien un vispār.
Tātad - jauku lasīšanu. Stāstu domāju pati, tikai bildes nav manas ..
Lieku pie orģinālrakstiem. 
Stāsts par bezpalīdzīgo kaķēnu.4
52
1
Vienā saulainā, vasaras dienā izdomāju iegriezties vietējā patversmē.
Gāju es tur, nevis pie suņiem, un citiem dzīniekiem, bet pie sava drauga, kurš tur bija, lai izvestu pastaigāties kādu suņuku.
Diena bija saulaina. Pieejot pie patversmes vārtiem, nekas neliecinaja, ka aiz tiem
atrodas ap 150 dzīvībiņu...
Ieejot tajā galva noreiba. Visi suņi rēja, it kā sauktu : PAŅEM MANI, PAŅEM!
Taču suni jau nu noteikti es neņemtu, jo nav laiks ar to darboties.
Tā nu draugs, mani piedāvāja iepazīstināt ar patversmi.
No sākuma apskatījām suņus , vairākums no tiem bija draudzīgi, vēlējās rotaļāties un lai viņus samīļo. Tiem bija skumjas acis, taču viņos bija milzīga sirsnība.
Vēlāk iegājām pie kaķēniem, kaķiem. Tie bija daudzi, tādām pašām - skumjām acīm, bet, ja tiem pakasīja apkakli, tie izskatījās patiesi laimīgi. Piegājām pie maziem, maziem kaķīšiem. Es ievēroju, mazu, mazu kamolīti, kuram acis bija knapi vaļā, bet viņam bija problēma. Viņam nebija mammas. Un šodien beigsies viņa dzīve, ja vien kāds nepaņems viņu, kaut uz pagaidu mājām, lai viņš izdzīvotu .
Skatoties uz viņu man acīs sariesās asaras .
Es nevarēju viņu šeit atstāt.. Vienkārši nevarēju.....
Reklāma
Tā nu atvezdama viņu uz jaunajām mājām, pabaroju viņu un viņš aizmiga.
Es skatījos uz viņu un apbrīnoju viņu. Par viņa vēlmi dzīvot un cīnīties.
Tā gāja dienas un viņš no pavisam maza kamolīša sāka pieaugt aizvien skaistāks
un skaistāks. Es viņu nosaucu par Roko. Mūsu starpā bija liela saikne, viens otru
mīlējām un viņš man uzticējās.
Pēc kāda laika viņš sāka patstāvīgi gulēt uz krūtīm.
Es nesapratu kāpēc, bet draudzene teica, ka kaķi sajūt, ja kaut kas nav labi un
tādēļ teica, lai labāk aizeju pārbaudīties pie ārsta, ja nu kas.
Un tā arī bija. Apmeklējot ārstu atklajās, ka man ir vēzis.
Tā tas bija. Taču tas bija agrā stadijā.
Ārsts teica, ka tas ir tikai sākuma stadijā, taču, ja tas nebūtu atklāts tagad, bet
vēlāk man būtu jācīnās ar nāvi.. par savu dzīvību .
Atklājās, ka kaķis var glābt dzīvību.
Arī neliels, tāds, kurš nemāk runāt un ir itkā ar nelielām prāta spējām.
Taču šī radībiņa mani izglāba.
Tieši tā pat, kā pirms pusotra gada es izglābu viņu...
Tev patiks šie raksti
