Tātad izdomāju rakstīt stāstu, bet diemžēl kautkas nesanāk un es nevaru viņu ielikt pie literatūras, tāpēc tas būs pie attēliem :)
Jauku lasīšanu :)
Kritiku un visu pārējo komentāros :)
-1-
Mani sauc Izabella Preisa, bet draugi mani sauc vienkarši par Bellu. Man ir 16 gadi un mācos 10.a klasē, kādā parastā skolā Duriju pilsētā.
Šis bija parasts, garlaicīgs pirmdienas rīts, kad es ar savu labāko draudzeni un klasesbiedreni Annu izgāju no briesmīgi garlaicīgas latviešu valodas, un mēs devāmies uz ēdnīcu. Kā jau parasti mēs apstājāmies kafejnīcas rindā un gaidījām mūsu kārtu pasūtīt. Es kā parasti pasūtīju picu un saldējumu, bet Anna paņēma gaļas salātus un maizīti. Pasūtījušas mēs devāmies uz ēdnīcu, tur mēs pāēdām un devāmies ārā uzpīpēt. Tikko mēs izvilkām no paciņas divas cigaretes, mūs ieraudzīja direktora vietniece, viņa sāka mums tuvoties, es aiz uztraukuma paspēju noslēpt cigareti, bet Anna nē! Un jau pēc mirkļa viņa bija klāt.
-Tā, viņa skaļi noteica.
-Anna un Izabella, kas šeit notiek? viņa dusmīgi jautāja?
Mēs nezinājām ko teikt, un es pirmā bailīgi ierunājos,
-Mēs vienkārši, vienkārši....
Es nepabeidzu savu sakāmo, kad negaidīti mūs pārtrauca divi zēni, vienu no viņiem esmu dažas reizes redzējusi, bet otru nekad. Pirmais ierunājās zēns kuru esmu agrāk pamanījusi, viņam bija gaiši brūni mati un skaistas zaļas acis, viņš laikam iet 11 klasē.
-Paldies, ka paturēji, zēns sacīja skatoties uz Annu.
Anna bija apjukusi, un nezināja ko teikt, bet tad ierunājās,
-Jā nav parko!
Otram zēnam bija tumši brūni mati un brūnas acis, viņš uzsmaidīja mums.
-Tad tā ir tava? Nedroši jautāja direktora vietniece.
Abi zēni piekrītoši pakratīja galvu, un direktora vietniece kautko noburkšķēja, lepni pagriezās un aizgāja.
Nākamā daļa sekos
