Labudien! Uzrakstiju stāstu par kādu cilvēku un viņa interesantajiem piedzīvojumiem. Ceru ka patiks. ________________________________________________
__________________________________________________
Vēstule psihiatram
Sveicināts, dārgo dakter!
Pieņemsim, ka mans vards ir Nurgs. Esmu 19 gadus vecs. Zinat, mani nomoka dīvaina seksuāla problēma un es gribu Jums pastastīt par to. Tātad klausieties.
Reiz pulkstens 24.00, es izgaju no mājām pastaigāties. No tumšām škērsielam pūta spēcīgs vējš un pēkšni es redzēju viņu. Viņu sauca naktstauriņš Elvīra - viņa bija vienkārši satriecoša!
- Eu, k#ce! - es spalgā balsi iekaucos, neko labāku neidomādams un pazaudēju savu sajēgu.
Atguvos es lielā gultā, kājās man bija vecās sandales, kuras man vel kalpo no tiem laikiem, kad pirmo reizi sapratu, cik patīkami ir pasēdēt tualetē ar kādu neķītrāku žurnālu. Uz rakstamgalda dega svece, bet aiz loga dega māja, ko aizdedzinājuši nolādētie sētnieki! Kaut viņi izputētu! Tālāk viss notika ātri - viņa iznāca no vannas istabas, lēnām novilka savu cepuri, kura šoreiz nesedza galvu, bet gan ko citu, apaļīgu, un tad paveras man skats, ko es biju tik redzējis savā pāris kvadrātmetru lielajā tualetē.
- Ak tu mans mazais Donald Duck, - sacija viņa un pienāca tuvāk. Un tad es jutu TO! Viņa mani nosauca vārdā, kurš vienmēr lika asinīm plūst ātrāk pa Viņu. Viņa nosauca mani vārdā, kurš lika Viņam tiekties uz zvaigznēm! Īsu brīdi pirms manas smadzenes pārvietojās uz zemāku vietu, es paspēju paskatīties viņas acis, tās bija tādā pašā krāsā ka manas mātes - dzivības radītājas un tad es atkal pazaudēju savu prātu. Šie atmiņas zudumi ir laikam līdzīgi, kā pēc kādas labas ballītes ar alhakoliskajiem dzērieniem. Protams es jau spriežu tikai pēc drauga teiktā, jo savu ķermeni ar tādiem dranķiem nepiebāžu!
Klusums. Pekšni pa miegam dzirdu gārdzošu balsi: - Šonakt mēs TO darīsim 15 reizes! Es nezināju ko man atbildēt, bet saņemu visu savu vīrišķīgo un vel nenobriedušo drosmi un atbildeju: "Baby, baby, baby, oh. Like baby, baby, baby, oh!" Tālāk viņa sāka laizīt manu vēderu ar savām slapjajām lūpām, un laidās arvien zemāk un zemāk... O nē! Viņa nonāca līdz TAM... Un tad Viņas rokā iemirdzējās adata un prezervatīvs. Es apjuku. Labi, man patīk ka viņa jau visu ir sagatavojusi, lai izpriecas varētu turpināties kādā citā caurumā, nevis viņas mutē, bet kāda vella pēc adata ir vajadzīga viņai?? Pēc aptuveni sekundes viņa sāka izmatot adatu pret prezervatīvu un sāka durstīt viņu tā, itkā tas būtu bijis viena no tām vudū lellēm.
Pēc durstīšanas procesa pabeigšanas, viņa man ko teica : "Velc to virsū savam draugam, un mēs varēsim visu šo nakti pavadīt ar fiziskām aktivitātēm, kuras nāk veselībai par labu!" Īsi pirms es izlecu par logu, es sāku prātot kādēļ viņa tā izrīkojās ar nabaga prezervatīvu. Viss, kas man ienāca prāta bija tas, ka ja izmanto šādu prezervatīvu ar caurumiņiem, tad viņš visticamāk vairs nepildīs savas funkcijas, kuras būtu pasargāt šo dīvaino sievieti, ar vēl dīvainākām seksuālajām fantāzijām, no pāris nevēlamiem viesiem. Bet varbūt tas bija tikai kompliments? Varbūt viņa vienkārši ieraudzija cik apburoš, skaists un gudrs es esmu, ka nolēma, ka no manas baltās, šķidrās massas, kura nāktu no prezervatīvu caurumtiņiem, varētu sanākt tīri foršiņi bērnuļi?
Godīgi sakot man bija vienalga, es negribēju radīt jaunus cilvēkus, ar tādiem pašiem uzvārdiem kā man! Es vēl esmu parāk jauns, lai vienreiz gadā atcerētos, ka kaut kur pa šo pasauli staigā manas atvases.
Kad jau viena no manām kājām bija pārliekusies pār logu, es atskatijos atpakaļ uz vietu kur es biju vienlaicīgi jutis baudu un baidijies, kā arī atskatijos uz Elvīru. Ja jautājat kādēļ es atskatijos uz Elvīru, tad atbilde ir tāda, ka manu neķītro žurnālu kolekcija sāk rūkt, un tomēr pievilcīgā Elvīra un viss tas ko viņa ar mani izdarija spētu aizvietot vienu žurnālu. Man vajadzēja tik vēlreiz paskatīties uz viņas seju, lai šīs atmiņas nezustu.
Vispār, kādēļ manu žurnālu kolekcija kļust mazāka? Jo man dažreiz tualetē aptrūkstas toletes papīrs, bet ar netīru dupsi laukā nevar rādīties!
Atgriežamies pie tēmas. Neskaitot Elvīru, es arī ieraudziju kādu bildi, pirms es aizbēgu. Uz tās bija viņa kaila ar kailu veci. Bet tas vecis izrādās bija mūs paš' Urbinātoviča kungs! Un pie tam vēl vinš ir viņas Vectētiņš!!! Izvirtule! - es nodomāju, lekdams no trešā stāva loga...
Īsti nezinu, tas notika patiesībā vai bija tikai sapnis - bet man patika! Vai tas ir normāli, dakter?
Ar cieņu psihiatram! (Nurgs).
.
.
.
Post Scriptum - Piedodiet visi Nurgi un Elvīras par Jūsu vārda izmantošanu šajā stāstā. Visticamāk Jūs nebijāt šī stāsta īstie varoņi.
