Turpinājums- http://www.spoki.lv/aktuali/But-miletai-3dala-Varbut/492916
''Cik tev gadu?'' sacīja Sabrīna.
''Man ir 39.gadi un tev?'' jautāja Raitis.
''Man ir... es piemirsu man jābrauc tač pie draudzenes jā,pie draudzenes, '' man bija neērti,ka viņam ir 39.gadi, un viņš par mani ir daudz vecāks,un,kas lai zin,ko viņš no manis grib!
''Oi,piedodiet,piedodiet, lūdzu,es jau ar iešu,man jau tā ir darba pa kaklam.Prieks bija iepazīties ar tevi Sabrīna,ceru,ka mēs kādreiz atkal saskriesimies!'' sacīja Raitis.
''Jā.jā es arī,uzredzēšanos Raiti!'' un es aizcirtu durvis.Un ko man tagad darīt? Es ar Raiti dzīvoju vienā mājā un vienkārši iziet es nevarēšu,jo kurā katrā brīdī,viņš var iziet no sava dzīvokļa.
Atkal zvans pie durvīm. Nodomājusi,ka tas ir Raitis,es pat nevēlējos vert vaļā durvis.Paskatoties pa durvju spraudu,es ieraudzīju stāvam kādu sievieti,kuru es nepazīstu.Atvērot durvis sieviete ar mani laipni sasveicinājās. Viņa arī bija mana kaimniece un atnesa man pašizcepto kūku,palūdzot ielaist viņu iekšā.Sievite izskatijās ļoti jauna,varbūt kādus piecus gadus vecāka par mani.Blondi mati sapīti smukā bizē.Saģērbta viņa bija sarkanā sarafanā ar kaut kādiem ķēburiem uz tā. Sieviete nerunāja labi latviešu valodā,jo viņa bija krieviete.
''Labdien,esmu jūsu jaunā kaimniece.Atnesu jums gardumiņu! Ups,piedodiet,es laikam jūs patraucēju?'' sacīja sieva.
''Nē,jūs man netaucējāt! Nāciet iekšā!'' es sacīju,aicinādama sievu iekšā.
Uz kreisās rokas viņai bija zelta gredzens,tātad vi;na bija precējusies!
''Tas jums! Nu kā patīk jaunā māja? Un jā,prieks iepazīties mani sauc Svetlana Evendželīna Lilli Endrusa,'' sacīja sieviete.
''Paldies! Māja ir laba,dzīvot var! Jā,man arī ir prieks iepazīties,mani sauc Sabrīna Bērziņa!'' es drudžaini sacīju.
''Jūs pēc tautības esat latviete?'' Svetlana pajautāja.
''Jā,esmu krieviete un jūs Svetlanas kundze?'' es atcirtu.
''Lūdzu nesaucat mani par Svetlanu,saucat mani vienkārši par Svetu un varam uz ''tu''!'' Sveta ātri izcirta.
''Jā,protams,Sveta var uz tu!'' Es pat neatceros cik ilgi mēs norunājām un tad Sveta man uzjautāja:'' Klausies,Sabrīn,tu kaut kur strādā?'' ''Nē,es tik meklēju darbu!''es sacīju.
''Klau,manam vīram ir vajadzīga sekretāre,vai vēlies,lai es ar viņu aprunājos,lai tevi pieņem par sekretāri?'' sacīja Sveta.
''Būtu ļoti jauki!'' es sacīju.Un tad Sveta aizgāja.Toreiz man galvā ielidoja doma,ka bšu kā filmā,kad sekretāre un viņas priekšnieks veido romānu,bet toreiz es tikai pasmējos...
