Kaut kad ļoti sen man bija hobijs rakstīt stāstus. Tā kā tad biju naiva pusaugu meitene, stāsti ir tādā līmenī, kādā ir. Bet... Pārlasīju, un sagribējās uzzināt kāda cita viedokli J Uz Bukeru vai Puliceru ar šo nedomāju pretendēt. Un stāsts ir uz 8 A4 lapām, tāpēc sadalīšu īsāk, zinu, ka neviens tik daudz cienā reizē nelasa.
Skolas zālē dārdēja kāds repa gabals, gandrīz visa skola mīņājās mūzikas ritmā, zālē bija ļoti karsts, bet nevienu tas tā īsti nesatrauca. Pēkšņi repu nomainīja “ Backstreet Boys ’’, visi saviebās, bet tomēr pārīši salipa kopā, taču liela daļa atgāja malā - daži tāpēc, ka nebija pāra ar ko dejot, daži tāpēc, ka izteikti necieta “ Backstreet Boys ”. Agneta bija to vidū, kuriem nebija ar ko dejot, viņa bija atnākusi ar draudzeni un draudzenes puisi un, atklāti runājot, jutās kā piektais ritenis. Viņa īstenībā nemaz nebija gribējusi nākt šurp, vienkārši pie viņas bija ieradusies Ninona un paziņojusi, ka viņas ies uz dišuku, bet Agneta tā arī nebija iemācījusies pateikt NĒ Ninonai, tā nu viņa bija spiesta te tupēt pie zāles sienas un vērot dejojošos pārīšos. Pēkšņi meitene ievēroja pa zāles durvīm ienākam vēl kādu pārīti, viņa saviebās - tur nāca Adelīna ar Rinaldu! Viņai acīs saskrēja asaras, Adelīna taču zina, ka Rinalds patīk viņai, viņa taču vēl šorīt dievojās, ka viņu nemaz neinteresē Rinalds! Tomēr meitene ātri saņēmās, galu galā viņai uz Rinaldu nav nekādu cerību, vismaz Rinalds tiek Adelīnai, nevis kādai no tām vecāko klašu ...
Ei, vai es esmu palikusi neredzama?” meitenes domas pārtrauca kāda balss. Agneta pavērās jautātājā, kas izrādījās Adelīna.
“ Tu? Es tevi redzēju ienākam kopā ar Rinaldu, ” viņa mierīgi atteica.
“ Tu laikam domā to puisi, kas man prasīja, vai šajā dišukā esi arī tu? ”
“ Ļooooti asprātīgi! ”
“ Okay, īstenībā viņš man palūdza rīt pateikt mūsu učenītei, ka viņš nevarēs atnākt uz papildstundām, lai es izdomājot iemeslu! ”
“ Tu? Labi, pasaki, ka viņam uznāca kārtējā slinkunisimo / negribisimo mācisimo lēkme!”
“ Es domāju, ka šoreiz viņš iztiks ar vienkāršu zobārsta apmeklējumu! ” abas meitenes smējās.
Bija beigusies lēnā deja un no mugurpuses pie viņām piezagās Ninona, viņa pēkšņi iekliedzās, abas meitenes satrūkās.
“ Šis joks ir ļoti bērnišķīgs! ” dusmīgi paziņoja Adelīna.
“ Bet jūs vienmēr uz tā uzķeraties! ” smejoties atbildēja Ninona.
“ Labāk pasaki, kur ir tavs mīļais dārgumiņš, ” teica Agneta.
“ Nezinu, bet man nav par ko uztraukties - viņš vienmēr domā tikai par mani, tāpat kā tu par to murmuli, kas pašlaik gandrīz jau skūpstās ar to kaut kādu zaķeni, ko atvedis Kalvis. Vispār tavā vietā es aizmirstu par viņu, viņš nav tā vērts, gribi es tev kādreiz aizdošu Dāgu, lai tu varētu reiz iemācīties, kā vajag apieties ar puišiem? ” viņa atteica mierīgā tonī, bet tas nezkāpēc ļoti aizskāra Agnetu, meitene samiedza acis un nošņāca : “ Ja jau tev es liekos tāda lūzere tad es tikpat labi varu iet mājās! Piedodiet, ka tik ilgi aizņēmu jūsu laiku, JŪSU AUGSTĪBA! ”. Tad Agneta skrēja uz durvīm, bet uzskrēja virsū tieši Rinaldam. Viņš satvēra meiteni aiz rokas un smejoties teica : “ Vai tad te kaut kur deg? Ja, jā, tad man arī ir jāglābjas! ”. Taču meitene bija tuvu histērijai un nesaprata, kurš viņu tur un nošņāca : “ Rokas nost tu pretīgais, trulais un absolūti tizlais mērkaķi! ” un izrāvusies turpināja skrējienu. Viņa vēl paspēja sadzirdēt kāda piezīmi - Tā tik vajag! Parādi viņiem kas viņi ir uzreiz! To pavadīja ņirdzīgu smieklu šalts.
Beidzot meitene bija izkļuvusi no skolas, svaigais gaiss viņu beidzot nomierināja. Viņa gāja jau mierīgi un pavērās debesīs, kur ieraudzīja krītošu zvaigzni. “ Gribu būt tik populāra un skaista kā Ninona, bet lai viņa uzzina ko nozīmē būt tādai kā es! ” meitene vēlējās.
Tālāk: http://www.spoki.lv/literatura/Apmaina-turpinajums/242584 un http://www.spoki.lv/literatura/Apmaina-beigas/242708
