Dzīvoja reiz vecs, vecs vīrs. Sieva viņam jau bija mirusi, bērnu nebija. Viss, kas viņam piederēja, bija veca pussabrukusi māja un vecs, izkāmējis zirģelis. Tā nu vecītis sēž kādu vakaru uz soliņa mājas priekšā, skatās saulrietā un domā, ka nav vairs no dzīves nekāda prieka.
Pēkšņi viņa priekšā parādās Laimes māte un jautā: "Vecais vīrs, ko nu tu tāds bēdīgs?" Šis arī izstāsta savu bēdu stāstu. Laimes māte saka: "Labi, mēģināsim tev ko līdzēt. Tev jādara tā. Nogriez savu bibīti un iedēsti to zemē aiz mājas. Rīts gudrāks par vakaru. No rīta tad redzēsi, kas notiks." Vīrs nu prāto - nogriezt bibīti, hmm, labi, a kam viņš man tagad vairs vajadzīgs. Domāts, darīts. Nogriež bibīti un iedēsta to aiz mājas, un dodas gulēt.
No rīta pamodies, vecais vīrs uzreiz tenterē aiz mājas. Tur viņš redz, ka vietā, kur bija iedēstīts bibītis, ir izaudzis liels koks, uz kura ir saauguši bibīši. šis nu stāv muti atplētis. Atkal parādās Laimes māte un saka: "Tie nav parasti, bet burvju bibīši. Pateiksi -čubriki, tie sāks tevi apmierināt, pateiksi -bubriki, pārstās. Tagad savāc tos, aizved uz tirgu, pārdod, dabūsi daudz naudas un dari, ko vēlies."
Vecais vīrs nu ņemas kratīt koku un lasīt čubrikus maisos. Savāc veselus trīs maisus. Iejūdz veco zirģeli ratos, samet maisus ratos, pats virsū un brauc uz tirgu. Pa ceļam gadās tāds palielāks kalns, zirģelis nevar uzvilkt vezumu tajā. Vīrs nu domā - eh, pietiks man arī divu maisu, un izsper vienu maisu no ratiem ārā. Zirģelis ratus uzvelk kalnā.
Tirgū čubrikus pērk ka nemetas. Netālu atradās karaļpils. Princese, padzirdējusi par tādiem čubrikiem, arī aizskrien uz tirgu un nopērk vienu sev. Atgriezusies pilī, viņa ātri ieslēdzas savā istabā. To pamana kalpone, un viņa aiz ziņkāres sāk skatīties atslēgcaurumā, ko princese dara. Redz, ka princese izģērbjas, noliek priekšā rīku un pasaka čubriki, kurš sāk princesi apmierināt. Kalponei nu viss ir skaidrs un tā dodas darīt savus darbus, lai to nepieķer pie durvīm.
Pēc brītiņa princese sasārtusi aiziet no savas istabas. Kalpone aatri iekšā, izģērbjas un saka - čubriki. Čubriks sāk šo apstrādāt. pēc laika kalponei pietiek, bet viņa nezina, kā to apstādināt. Krusto kājas, liek rokas priekšā, bet čubriks savu darbu dara nevainojami. Tad kalpone pielien pie loga un no pēdējiem spēkiem saka kalpam pagalmā: "Vaņa, pasaki čubriki!"
Vaņa: Kāpēc?
Kalpone: Nu pasaki!
Vaņa arī pasaka čubriki. Čubriks nu sāk apstrādāt šo. Nelaimīgais Vaņa skraida pa pagalmu vicinās ar cirvi, bet čubriks šo tik drātē. Beidzot Vaņa izdara tāpat kā kalpone.
Vārdu sakot, čubriks aplido gandrīz visu karaļpili, līdz tiek pie diviem brāļiem - zirgu puišiem, kuriem iešaujas doma, ka vajag katram apstāties savā upes malā, saukt pēc kārtas -čubriki, līdz čubriks nogurs, iekritīs upē, un straume to aiznesīs prom. Tā arī izdara. čubriks tiešām nogurst, iekrīt upē, un straume to aiznes prom.
Brāļi nu izdrātēti, bet laimīgi iet atpakaļ uz pili. Pa ceļam šie ierauga uz ceļa maisu, atver to, un viens no brāļiem iesaucas: "Skaties! Pielns maiss ar čubrikiem!!!"
Absoluti nederigs
Nepaspeju pat laga ieiet iesauksanas komisijas telpa, kad kads
virsnieks
man jau uzblava:
- Ko brinies, muti paveris! Gerbies nost! Mudigak!
Protams, es izgerbos un nostajos tadu pasu pliku viriesu rindas gala.
Kad pienaca mana karta, arsts nemas aplukot manu seju: iespejams, vins
petija mazliet greizo degunu vai manas tuvredzigas acis.
- Astigmatikis?
- Ne, katolis, atbildeju bez vilcinasanas.
Man aiz muguras atskaneja smiekli.
- Nav ko zviegt! - iebrecas dakteris. - Tu laikam gribi dabut virssardzi!
Interesanti, kas tas tads par daiktu...
- Jus esat loti laipns, dakter, bet man majas nebus kur to likt. Mes
dzivojam tik saspiesti...
Mans atteikums arstu laikam loti apvainoja, jo vins pieleca kajas, pavisam
parskaities. Par laimi, man paveleja pienakt pie blakus galdina. es
paklausiju.
Man saka uzdot jautajumus:
- Lasit un rakstit proti!
- Kas tas par jautajumu!
Belziens pa galdu.
- Nekadus 'kas tas par jautajumu!'. Atbildet: ja vai ne!
- Ja vai ne, - es atbildeju, nolemis turpinat izpildit visu, ko vien man
liks.
- Bet tagad es tev teiksu dazadus vardus, bet tu man - vardus ar preteju
nozimi. Saprati!
- Sapratu, - es atbildeju.
- Tatad sakam. Karsts.
- Auksts.
- Balts.
- Melns.
- Labi ej.
- Slikti stavi.
- Absoluti nederigs!
- Derigs daleji.
- Vacies prom!
- Panac tuvak.
- Diezgan!
- Turpini.
- Idiots!
- Gudrais.
- Aizvaciet tacu vinu no sejienes reiz par visam reizem! - Un, kamer es
mekleju atmina izteicienu, kas butu pretejs sim, divi kareivji sakera mani
aiz rokam un izveda gerbtuve. Pa lodzinu man pasniedza izzinu. Es biju
parsteigts. Izzina vestija: 'Pilniga atbrivosana no karaklausibas.
Absoluti nederigs. 17. paragrafs, C. punkts. gariga nepilnvertiba.'
Psihiatriskās slimnīcas ārsts sarunājas ar pacientu, kuru grasās izrakstīt no slimnīcas:
- Ar ko jūs nodarbosities pēc izrakstīšanas no slimnīcas?
- Droši vien turpināšu izglītoties vai arī uzrakstīšu grāmatu, kā es šeit ārstējos. Varbūt arī atgriezīšos savā darba vietā un turpināšu strādāt…
- Izklausās ļoti labi!
- Bet pats labākais ir tas, ka brīvajā laikā es atkal varēšu būt grāmatu skapis!
trais pasaules karš. Krievi vienā pusē, vācieši otrā.
Krievu pulkvedis izrauj naganu no maksts, izšauj gaisā un ar saucienu "Za Ļeņina v perjod" triec savus karavīrus pretī vāciešiem.
Vācu pausē manāma rosība. "Mūkam, nu ir sūdi!" Bet vecais automāta vecis ar "kaulu zāģi" rokā nosaka:
"Nemīž. Viss būs labi." Un nolaiž ložu krusu pār krieviem.
Krievu armija ar sejām dubļos. Pieceļās pulkvedis, izšauj gaisā un ar sucienu "Za Staļina v perjod!"triec savus karavīrus pretī vāciešiem.
Vācu pausē atkal manāma rosība. "Mūkam, nu ir sūdi!" Bet vecais automāta vecis ar "kaulu zāģi" rokā atkal nosaka:
"Nemīž. Viss būs labi." Un nolaiž ložu krusu pār krieviem.
Krivi atkal ar sejām dubļos, pulkvedim mundieris sūdos, nagans sūdos.
Paceļās pulkveža seja, dubļi pa visu seju, usās dubļi.
"B*A! ES KAUTKO NESAPRATU!!"
Vācu automātnieks: "Vot nu gan ir sūdi, mūkam!!!!"
Nokļuva ellē indiānis, joga un krievs. Saka Velns viņiem:
- Visi, kuri šeit nokļūst dodu vienu izdevību nokļūt debesīs.
Un izvelk viņš milzīgu sitamo ieroci(lielāku nekā Harisonam Fordam "Pēdējā krusta gājienā" :
- Kas izturēs trīs sitienus nekliedzot - laižu vaļā! Variet aizsargāties ar ko gribiet.
Pirmais izgāja indiānis.
- Ar ko aizsargāsies?
Indiānis paņēma milzīgu granīta bluķi.
Velns atvēzējās un pirmajā reizē izjuka akmens bluķis. Pēc otrās reizes indiānis jau kauca kā traks...
- Nākošais, - saka Velns.
Iznāk joga.
- Ar ko aizsargāsies?
- Ne ar ko! - saka joga, - Es 80 gadus nodarbojos ar jogu, un meditācijā ķermenis nejūt sāpes!
Pirmais sitiens. Joga: - Ošsss...
Otrais sitiens. Joga: - Ošsss...
Trešais sitiens. Joga: - Ošsss...
- Nu tu dod... Neviens vēl nav izturējis trīs sitienus. Nu ko, tu esi brīvs, vari iet debesīs.
- Nē, - saka joga, - gribu palikt un paskatīties. Visās anekdotēs krievi tiek sveikā cauri. Gribu redzēt, ka viņam šoreiz tas izdosies.
- Labi, paliec. Nu, ar ko tad aizstāvēsies? - jautāja velns krievam.
- Ar ko, ar ko - ar jogu protams...
Brauc letinsh Jaanis, krievs Vanja un gruziins Goga vilcienaa uz Gruziju. Katrs seezh atsevishkaa kupejaa.Gogam liidzi kaste konjaka. Nu kaa - vienam dzert nav interesanti,shis domaa uzaicinaas kaadu pie sevis kupejaa iedzert.Ieiet blakuskupejaa - tur seezh Jaanis.
- Ee Janjis, sa mnoi konjak budish pitj?
Jaanis domaa:" Nu labi,pienjemsim es eju vinjam liidzi dzert,bet tad kad vinsh buus pieleejies vinsh mani gribees panjemt dir...."
- Nee drug - nebudu s toboi pitj.
Nu neko, Goga iet taalaak,ieiet pie Vanjas kupejaa.
- Ee Vanj, sa mnoi konjak budish pitj?
Vanja domaa:"Nu labi, pienjemsim es eju ar vinju dzert,bet vinsh kad buus pillaa gribees mani panjemt dir... A tas nekas, man, kad esmu piedzeeries tieshi speeka uzpluudums - es vinju atsitiishu..."
- Nu davai - poshli pitj.
Nu abi seezh, pljaapaa, dzer konjaku, viss kaartiibaa. Vanja saak domaat:"Nu driiz vinsh jau man liidiis virsuu a man kak raz speeks rokaas paraadaas..." Goga peekshnji saka:
- Nu Vanja, ja vizhu u tebja uzhe sila v rukah pojevilas', davai poshli, Janisa poderzhish....
Jāj ceļotājs pa ceļu. Skatās, krustcelēs akmens ar uzrakstiem. Pa labi jāsi - pa purnu dabūsi; pa kreisi - zirgu pazaudēsi; taisni - izdrāzīs. Vīrs domā: pa purnu nevajadzētu, ceļš vēl tāls, bez zirga arī neiztikt, brauks taisni. Pēc kāda laika redz mājiņu. Tā, noteikti kā ieiešu iekšā tā izdrāzīs. Ieiet, redz - ciklops sēd:
- Dzert noteikti gribi?
Dod ceļiniekam ūdeni. Vīrels izdzer un domā: "nu tagad sāksies", bet ciklops jautā:
- Badains arī esi?
Liek galdā ēdienu. Vīrels ēd un domā: "nu tagad noteikti pāēdīšu un tad izdrāzīs", bet ciklops atkal:
- Gribi noteikti arī pirtī nomazgāties?
Vīrs peras un domā "nu tūlīt būs". Ciklops viņam:
- Noguris esi, noteikti gulēt gribi?
Vīrs ieguļas gultā ar vāli rokā un domā: "nu tagad točno iestums". Pēkšņi izdzird caukstoņu.... pielec kājās un sāk ar vāli zvetēt pa ciklopa gultu. Te nu ciklops no deķa apakšas bļauj:
- Nu kā tā tādu nepateicīgo kropli neiz*rāzt?
Petķa aizbrauc uz Tibetu mācīties dažādas Austrumu gudrības - atbrauc pēc gada, Čapajevs šim saka:
-Nu davai parādi kaut ko!-
Šis saspringst - istabas vidū koka galds paceļās gaisā.
Čapajevs atkal:
-Nu tas jau sūds! Tu izdari tā Lai no tās mājas izskrien pliks vecis ar akordeonu rokās!-
Petķa saspringst - nekas nesanāk. Tas aizbrauc uz vēl vienu gadu uz Tibetu - atbrauc, atkal nekā, nevar izdarīt tā, lai no mājas izskrien pliks vecis ar akordeonu.
Pēc vēl viena gada atbrauc - saspringst tā, ka vēnas uz pieres gandrīz vai pārplīst. Pēkši no mājas izskrien pliks, raudošs vecis ar čuguna raditoru rokās un brēc:
-Nu nav man tā akordeona - nav!!!-
Psihiatriskajā slimnīcā pastaigājas četri slimnieki.
-Dievs mani atsūtīja uz zemi, lai ievestu te kārtību,- saka pirmais slimnieks.
-Nav tiesa,-otrs viņu pārtrauc.
-Dievs mani sūtīja uz zemi!
-Jūs abi esat blēži!- iesaucas trešais- Es esmu Dieva sūtnis!
-Nesaprotu, par ko jūs strīdaties,-mierīgi
saka ceturtais.Es nevienu neesmu sūtījis uz zemi!
Sacensības cīņās bez noteikumiem, fināls. Tiekas Krievs un amerikānis
- nēģeris. Treneris krievam pirms cīņas vēl dod pēdējos norādījumus:
Skaties uzmanīgi, viņam ir baigi kruts paņēmiens, ja viņš to pielietos,
tad tev ir beigas. Viņš jau daudzus ir ar to prijomu sakropļojis.
Ja viņš tevi saķers, tad padodies uzreiz.
Sākās cīņa, treneris skatās nēģeris uzreiz savā prijomā saķer krievu,
treneris uzreiz bēdīgs iet uz ģērbtuvēm dzert šņabi...
Pēkšņi dzird krievijas himnu spēlē. Treneris apmulsis iet skatīties,
kas notiek... skatās krievam medaļu karina kaklā, bet nēģeris nokautā
guļ. Nobrīnījās viņš un prasa pēctam krievam, kā tas viņam izdevies.
Krievs atbild: nu, saķēra viņš mani savā prijomā... man viena roka te,
otra tur, kājas vispār sazin kur, bet man priekšā *auti. Nu es domāju,
ka tāpat vairs neatliek, ņēmu un iekodu... Tu pat iedomāties nevari uz
ko ir spējīgs cilvēks, kurš iekož pats savās olās.
Jauno krievu skolaa uznjemshanas eksaamens. Lai iestaatos skolaa jaaizpilda sekojosh uzdevums:
- telpas sienaa ir triis caurumi: viens apaljsh, viens trisstrveida un viens kvadraatains; uz galda attieciigi atrodas triis figuuras - triistuurveida, apalja un kvadraatveida. Uzdevums: katra figuura jaaieliek attieciigajaa caurumaa....
Rezultaataa: visi skolas jaunie audzeeknji var tikt sadaliiti divaas grupaas -- super gudrie un super speeciigie...
