Reizēm dzīve ir kā anekdote
Jautri stāstiņi iz dzīves9
ASV hospitāļu noteikumi paredz, ka pacienti no ārstniecības iestādēm tiek izvesti ratiņkrēslā. Kādu dienu jauna medmāsiņa iegāja palātā un ieraudzīja uz gultas sēžot jau saģērbušos vīrieti ar mantu koferi pie kājām. Lai arī vīrietis centies iestāstīt, ka viņam nav nepieciešama ratiņkrēsla palīdzība, jaunā māsiņa bija ļoti uzstājīga un arī vīrietis sapratis, ka noteikumi ir noteikumi un piekāpies. Kad māsiņa vīrieti ievedusi liftā, braucot uz pirmo stāvu viņa pajautājusi vīrietim vai viņu sagaidīs sieva, uz ko vīrietis atbildējis:”Es nezinu. Viņa palika augšā palātas tualetē pārģērbt slimnīcas drēbes”.
Pirms bērēm lai sagatavotu savu dēlu bēru ceremonijai, ilgi stāstīju viņam par pēcnāves dzīvi un kas notiek ar cilvēku pēc viņa apbedīšanas. Pašās ceremonijas beigās gan izrādījās, ka visiem maniem stāstiem bijis maz jēgas, jo dēls pajautāja „Mam, a kas bija tajā kastē?”
Pediatrijas klīnikā ieradies slimnieks. Ārsts viņam iedevis trauciņu urīna analīzēm un ielaiž dienesta tualetē. Pēc dažām minūtēm jaunais pacients atgriežas ar tukšu trauciņu, sakot:”Man trauciņš nebija nepieciešams. Es aizgāju un izrādījās, ka tur ir tualetes pods.”
Iepērkoties pamanīju divus jauniešus ģērbušos dīvainās un neizskatīgās ādas drēbēs, apkārušos ar ķēdēm un saspraudēm. Puisim mati bija izkrāsoti zilos un violetos toņos, meitenei – spilgti oranžā krāsā. Puisis pielaikoja saulesbrilles, uz ko meitene asi iesaucās:”Ņem nost tās brilles. Tu tajās izskaties kā idiots!”
Pēc tam, kad tirdzniecības centrā noģība mūķene, darbiniece steidzīgi aizskrēja pie veikala vadītāja un sāka stāstīt:”Veikalā iegāja divas mūķenes. Viena no viņām noģība!” Veikala vadītājs uz to nekā nereaģēja. Pēc tam, kad darbiniece jau ar dusmām sākusi jautāt vai viņš patiešām neko nedarīs lietas labā, veikala vadītājs noteicis:”Paga, paga. Ar ko beidzās tā anekdote par mūķenēm?”
Grūtnieču kursu pēdējā nodarbībā, kursa vadītājs aizveda savas topošās māmiņas apskatīt dzemdību namu. Brīdī, kad viņas taisījās iet dzemdību palātā, pa gaiteņa durvīm izmisīgi ielauzās sieviete, kurai bija sākušās dzemdības un viņas sanervozējies vīrs. Ieraudzījis pie palātas sieviešu baru viņš panikā iekliedzies:”Ak dievs, kas par rindu!”
Mēs ar sievu pirmo ceļojuma dienu nolēmām pavadīt pludmalē. Aizskrēju uz viesnīcas istabu, lai dabūtu kaut ko dzeramu. Istabā pa to laiku atradās apkopēja. Paķēris dažus alus, pajautāju viņai vai mēs drīkstam pludmalē dzert alu, uz ko viņa atbildēja:”Protams! Tikai man vispirms vajag iztīrīt pārējās istabas.’’
Ģimene vietējā restorānā svinēja savas meitas piekto dzimšanas dienu, kad tēvs ieraudzīja jubilāri ar skumju grimasi stāvot pie sienas ar izbāztu aļņa galvu. Kāds tam bija uzlicis dzimšanas dienas cepuri. Tēvs pieliecās un paskaidroja meitenei, kāpēc cilvēki medī dzīvniekus. Uz to meitene atbildēja:”Es to saprotu. Bet kāpēc dzīvnieki jānogalina viņu dzimšanas dienā?”
Starp darba sludinājumiem atradu darba piedāvājumu kanalizācijas ūdeņu pārstrādes rūpnīcā. Starp priekšnosacījumiem „jāprot peldēt”.
Pēc tam kad kāda sieviete apprecējās, darba kolēģe viņai piekodināja, ka visgrūtākie laulībā ir pirmie 10 gadi. Jaunā līgava pajautājusi, cik tad ilgi kolēģe ir precējusies uz ko sekojusi atbilde, ka 10 gadus.