Otrā pasaules kara sākumā Vācijai ir mazāk tanku, karavīru un lidmašīnu nekā Lielbritānijai un Francijai.Taču pieredzējis virsnieks un kara teorētiķis Heincs Vilhelms Guderiāns ar Hitlera svētību ir izstrādājis revolucionāru militāro taktiku - zibenskaru (blitzkrieg). Izmantojot četru fāžu uzbrukuma taktiku, pirmajos kara gados Vācijas tanku divīzijas ir neuzvaramas.
1.Fāze. Novājina pretinieku
*Artilērija uzsāk intensīvu pretinieka pozīciju vājākā punkta apšaudi*
*Pikējošo bumbvedēju nomestās bumbas iznīcina pretinieka tankus un sagrauj nocietinājumus*
Virs franču ierakumiem pie Sedānas pilsētas 1940.g. 12. maijā parādās milzum daudz bumbvedēju Ju 87 jeb Stuka. Vācija jau bija iebrukusi Nīderlandes, Beļģijas un Luksemburgas teritorijā. Vācieši ir izdomājuši, kā apiet Mažino līniju - ap 380 kilometru garo Francijas nocietinājumu sistēmu gar Francijas un Vācijas robežu. Viņi to apies gar Ardēniem. Tagad sākas Vācijas uzbrukums Francijai. Dārd sprādzieni, un kauc mazo, pikējošo bumbvedēju sirēnas, kad tie gandrīz vertikāli traucas lejā un nomet savas 250 kg smagās bumbas. Franču karavīri, paši to nemaz nenojaušot, ir kļuvuši par vērienīga gaisa uzbrukuma un jaunās vācu taktikas - zibenskara - uzpuriem.
Stukasu sirēnu skaņa ir tik spalga, ka burtiski iet cauri kauliem. Izmisušie Francijas armijas karavīri cenšas paslēpties tranšejās. Pēkšņi ellišķīgs troksnis pārspēj stukasu sirēnas - tieši pulksten 15.30 simtiem vācu lielgabalu sāk apšaudi. Tā ir tik spēcīga, ka nolīdzina Francijas armijas ierakumu paliekas. Šāviņu sprādzieni saplosa dzeloņstiepļu aizsprostus un iznīcina bunkurus. Lidmašīnas un artilērija franču aizsardzības līniju bombardē pusstundu.
Tad - pulksten 16.00 - lielgabalu duna apklust tikpat pēkšņi, kā sākusies. Pirmā vācu uzbrukuma fāze ir pabeigta, un tagad Vācijas armijas izlūku vienības meklē novājināto franču pozīciju vājāko posmu.
Pikējošie bumbvedēji. Vācu lidmašīnām Junkers Ju 87 jeb Stuka (t.s. stukasiem) priekšgalā bija uzstādīta sirēna. Kad lidmašīna pikēja, sirēna biedējoši kauca, radot paniku karavīros uz zemes. Uzdevums: uzbrukt svarīgiem mērķiem uz zemes. Nebija piemērota gaisa kaujām. Ātrums: maksimāli ap 410 km/h. Bruņojums: viena 250k bumba un četras 50kg bumbas. Darbības rādiuss: no 800 līdz 1165 km (atkarībā no lidmašīnas tipa).
2. Fāze. Pārrauj aizsardzības līnijas
*Lielas tanku vienības pārrauj pretinieka aizsardzību visvājākajā vietā*
*Karavīti ātrās bruņmašīnās sargā tankus no uzbrukuma flangos*
Vācijas armijas ģenerāļa Heinca Vilhelma Guderiāna komandētās vācu tanku vienības 1940. gada 14. miajā Sedānas frontē nonāk pie franču dzeloņstiepļu aizžogojumiem. Dienu iepriekš sapieri ir nolūkojuši Francijas armijas aizsardzības līnijas vājāko posmu, un tagad samgie tanki tur dodas uzbrukumā.
200 tanku kāpurķēdēs uzvanda zemi un liek drebēt pretinieka ierakumiem. Intensīvas bombardēšanas nomocītie un ar stukasu sirēnām demoralizētie franču karavīri bēg. Francijas armijas pavēlniecība izmisīgi mēģina izsaukt papildspēkus, lai likvidētu plato pārrāvumu. Taču tūkstošiem bēgošo franču karavīru izraisa haosu uz ceļiem, un Francijas armijas smagie tanki netiek uz priekšu. Kamēr vācu tanki neapturami ieplūst aptuveni kilometru platajā frontes pārrāvumā, Vācijas armijas kājnieki steidz ierīkot aizsardzības pozīcijas ar mīnmetējiem un prettanku lielgabaliem.
Franču aizsardzība ir sagrauta. Vācieši ir pārrāvuši masīvo nocietinājumu līniju pie Sedānas, viņu tanki un karavīri kā milzīgs vilnis veļas pāri frontes līnijai un dodas Francijas teritorijā.
Tanki. Otrā pasaules kara sākumā Vācijas armijas tanku divīzijās galvenais triecienspēks bija dažādie, līdz par 15 tonnām smagie tanki Panzer II jeb Panzerkampfwagen II. Uzdevums: ātri un efektīvi pārraut pretinieka aizsardzības līnijas. Bruņojums: divi 20 mm lielgabali un 7,92 mm ložmetējs. Ātrums: 140 ZS dzinējs nodrošināja maksimālo ātrumu 40 km/h. Bruņas: 14,5 mm biezas.
Prūšu virsnieks izstrādā zibenskara taktiku.
Pieredzējis vācu virsnieks Heincs Vilhelms Guderiāns izstrādāja zibenskara taktiku, lai novērstu asinspirti, kāda bija vērojama Pirmā pasaules kara laikā nekustīgajās frontes līnijās.
Austrumprūsijā (mūsdienu Polijas teritorijā) dzimušais virsnieks un aristokrāts Heincs Vilhelms Guderiāns pats bija piedzīvojis Vācijas sakāvi Pirmajā pasaules karā. Kalpojot ģenerālštābā, viņš pieredzēja daudzos nesekmīgos vāciešu mēģinājumus pāraut ienaidnieka ierakumu līniju Francijas ziemeļos.
Šī pieredze Guderiānam lika secināt, ka ir vajadzīga pavisam citāda karošana - ar ātriem tankiem, bruņmašīnām un lidmašīnām. Kara teorētiķis un lieliskais stratēģis uzskatījam, ka tanki jāapvieno lielās grupās, lai tās varētu strauji pārraut agrāk nepieejamās pretinieka aizsardzības līnijas un tādējādi nodrošinātu zibenīgu uzvaru. Savu teoriju Guderiāns izklāstīja grāmatā Achtung-Panzer! (Uzmanību, tanki!), kuru rūpīgi izstudēja arī Hitlers. Guderiāna zibenskara teorija izrādījās ļoti efektīva kaujas laukos Polijā 1939. gadā un arī gadu vēlāk Francijā. Vācija abas valstis uzvarēja mazāk nekā septiņās nedēļās.
3. Fāze. Dziļāk pretinieka teritorijā
*Tanki turpina iebrukumu pretinieka teritorijā un pārrauj visas sakaru līnijas*
*Kājnieki izvērš vēdekļveida uzbrukumu, kavē pretinieka apgādi un ielenc karaspēka daļas*
Pēc Francijas aizsardzības līniju pārraušanas Sedānā trīs Guderiāna komandētās tanku divīzijas dodas iekšā Francijas armijas aizmugurē. Franču papildspēki, kas atrodas ceļā uz fronti, kļūst par vieglu medījumu vācu tankiem un izlūku vienībām. Arī stukasi no gaisa medī franču tankus un citu pēc cita bez žēlastības sabombardē.
Daļu vācu spēku dodas Lamanša šauruma virzienā un aptuveni pēc desmit dienām nonāk līdz jūrai. Maija beigās Vācijas armijai izdodas aplenkt Sabiedroto karaspēku - ap 350'000 karavīru - Denkērkas rajonā Francijas ziemeļaustrumos un Beļģijas teritorijā, nošķirot to no galvenajiem spēkiem un munīcijas piegādes. Lai glābtu ielenktos franču, britu un beļģu karavīrus, notiek vērienīgā Denkērkas operācija, kuras laikā pāri Lamanšam uz Lielbritāniju evakuēja vairāk nekā 330'000 kareivju.
Paralēli Guderiāna komandētās vienības dodas rietumu virzienā - krietnu gabalu aiz stipri nocietinātās Mažino līnijas. Šī Vācijas armijas vienību manevra rezultātā franču karavīri "neieņemamajos" nocietinājumos nonāk ielenkumā. Viņi ir izolēti un vairs nevar izglābties. Francijas armija ir gatava padoties, bet vācieši turpina kaujas, lai sakautu ielenktās armijas daļas.
Kājnieki uz riteņiem. Tanku divīzijās kājniekiem pirmo reizi bija savi transportlīdzekļi. Tāpēc kājniekus varēja ātri nogādāt vajadzīgajā vietā kaujas laukā. Uzdevums: pretinieka pretuzbrukuma gadījumā aizsargāt tankus. Bruņojums: ložmetēji, mīnmetēji, prettanku ieroči. Ātrums: maksimālais pārvietošanās ātrums transportlīdzekļos - 100 km/h.
Tanku divīzijas iznicina pretinieku.
Hitlers savu modernāko bruņojumu sagrupēja lielās tanku divīzijās. Šīs spēcīgās vienības bija Vācijas armijas kodols.
Lai nodrošinātu sekmes zibenskarā, Hitlers izveidoja vienu no Otrā pasaules kara efektīvākajiem jaunievedumiem - tanku un mehanizētās divīzijas. Pirms tam vācu kājnieki, artilērija un tanki karoja atsevišķi. Taču tagad tos apvienoja vienā ieroču šķirā, kam bija patiesi postošs spēks. Šo divīziju mobilitāte un spēja izmantot dažādo vienību priekšrocības bija galvenais iemesls, kādēļ pirmajos Otrā pasaules kara gados vācieši guva tik lielus panākumus. Tanku divīzijā parasti bija 16000 karavīru un 3000 transportlīdzekļu, no kuriem 300 varēja būt tanki, kas lielās grupās spēja viegli uzvarēt izkliedētos pretinieka tankus. Līdz ar tankiem katrā divīzijā bija arī pašgājēji lielgabali un karavīri bruņmašīnās. Ar degvielu un munīciju divīziju apgādāja īpašas apgādes vienības.
4. Fāze. Ienaidnieku iznīcina
*Pretinieka spēkus ielenc pa daļām, pārraujot sakarus ar pavēlniecību un izolējot no apgādes*
*Ielenktās karaspēka daļas iznīcina speciāli apmācīti kājnieki, pikējošie bumbvedēji un artilērija*
Mažino līnijas nocietinājumos ielenktie Francijas karavīri 1940.g. maija beigās un jūnija sākumā cīnās par savu dzīvību.
Niknās kaujās betona nocietinājumu ieņemšanai vācu speciālās vienības izmanto liesmu metējus un granātasm ieņemot bunkuru pēc bunkura. Tūkstošiem franču karavīru negrib iet bojā bezcerīgā cīņā, tāpec padodas. Pēc tam Vācijas armijai ceļš uz Parīzi ir vaļā, un pēc dažām nedēļām, 25. jūnijā, Francija kapitulē.
Sešās nedēļās vācu armijas tanku divīzijas ir uzvarējušas vienu no Eiropas lielvalstīm, ļaujot Vācijai atriebties par smago sakāvi Pirmajā pasaules karā. Karagājiens pret Franciju ir vāciešu pirmā un lielākā uzvara zibenskarā.
Jau pēc gada, kad Vācija iebŗūk Padomju Savienībā, atklājas zibenskara taktikas vājās vietas. Piemēram, Sarkanās armijas karavīri, nonāku ielenkumā, ļoti nikni pretojās. Specīgā pretestība aizkavē kājniekus, tāpēc vācu tanku divīzijas tālu apsteidz pārējo armiju.
Degvielas, munīcijas un palīgspēku trūkums Vācijas tanku divīzijām liek apstāties 1941.g. decembrī tikai 20km no Maskavas.
Kājnieki. Otrā pasaules kara laikā lielu daļu Vācijas armijas joprojām veidoja parastie kājnieki. Uzdevums: sakaut ielenktās karaspēka daļas. Bruņojums: šautenes, granātmetēji, rokas granātas un automāti. Ātrums: cik nu ātri ar paša kājām var paiet. Īpašais aprīkojums: grupas ar liesmu metējiem.
Sabiedroto armijas pārņem zibenskara taktiku
Redzot Vācijas armijas pānākumsu Otrajā pasaules karā, pamazām arī Sabiedrotie pārņēma zibenkara paņēmienus. Sākot ar 1942. gadu, Hitlers dabūja tos izbaudīt uz savas ādas.
Kad Vācijas armija 1940.gada jūnijā iesoļoja Francijas galvaspilsētā Parīzē, visa pasaule jutās šokēta. Mazāk nekā sešās nedēļās Hitlera tanku divīzijas bija uzvarējušas vienu no Eiropas lielvalstīm.
Pēc Francijas sakāves Padomju Savienības, ASV un Lielbritānija militārie vadītāji sāka reorganizēt savas armijas. Turpmāk arī Sabiedrotie veidoja lielas tanku vienības. Kopš 1942. gada pavasara viņi izmantoja zibenskara četras fāzes, lai cīnītos pret iepriekš neuzvaramo Vācijas armiju. Vācu kara teorētiķa Heinca Vilhelma Guderiāna revolucionāro taktiku uzmanto arī mūsdienās. Labs zibenskara taktikas piemērs ir abi Persijas līča kari pret Irāku. Šajā gadījumā uzbrūkošie koalīcijas spēki vairākas nedēļas veica intensīvu bombardēšanu no gaisa, bet pēc tam ar strauju tanku uzbrukumu iznīcināja novājināto Sadama Huseina armiju.
bet raksts super 
