Visiem no mums ir savi noslēpumi, pārdzīvojumi un bailes. Stāsti par cilvēkiem, kas dalās savās emocijās, sāpēs un pārdzīvojumos. Droši varat sūtīt savus pārdzīvojumus, noslēpumus, sāpes. Ja vēlies, norādi, ka gribi anonimitāti. enjoy :]
Liels paldies visiem, kuri ir atbalstījuši un sūtījuši savus noslēpumus..
http://www.spoki.lv/aktuali/kads-ir-tavs-noslepums-8/346105
http://www.spoki.lv/aktuali/kads-ir-tavs-noslepums-7/343734
http://www.spoki.lv/aktuali/kads-ir-tavs-noslepums-6/342300
Pagājušo nakt mana māsa atkal pārvācās dzīvot pie manis.
Šodien bija pirmā reize, kad graizījos, kopš viņas prombūtnes. Fakts, ka viens cilvēks var atgādināt cik briesmīga patiesībā ir dzīve, atgādina man to, kāpēc pirms gada gribēju izdarīt pašnāvību.
Es atklāju kāpēc graizos.
Tas ir dēļ tā, ka es ienīstu to, ka nekad nejautāju pēc palīdzības, jo nevēlos izskatīties vāja. Es ienīstu to, ka šī ir kā atriebība manai ģimenei un draugiem. Es ienīstu to, ka iekšēji jūtos mirusi. Es ienīstu visu, kas saistīts ar mani. Ienīstu to, kas sakrājies manī. Ja ienīstu savu ārējo izskatu, būtu to jau sen mainījusi..
Kādu dienu atradu tevi vannas istabā, ar žileti tavās rokās.
Vai tu maz spēj iedomāties cik ļoti tas sāpēja? Lūdzu neklausies ko saka sabiedrība, tu esi skaista. Cilvēkiem, kas saka, ka tāda neesi:''jūs esat niecības.''
Es viņam atklāju pilnībā visu.
Graizīšanos, depresiju, visu. Viņš teica, ka viss ir kārtībā, un patiesībā, tas izglāba manu dzīvību. Es domāju, ka mīlu viņu.
Mani draugi man nemitīgi atkārto, ka ēdu par daudz, un ātri pieņemos svarā.
Viņi joko par to, ka esmu stāvoklī. Es smejos līdzi, cerot, ka viņi to aizmirsīs. Jo es nespēju atklāt, ka tiešām gaidu bērnu.
Atklāju, ka nekad neesmu nevienu tā mīlējusi kā mīlu mūziku.
Mūzika mani attur no graizīšanās. Mūzika, apturēja manu pašnāvību. Mūzika ir vienīgā lieta, uz kuru varu paļauties atkal un atkal. Šodien vecāki atņēma manu iPodu..
Spoka stāsts.
Mani visvairāk biedē un sāpina tas,ka septembrī tu aizbrauksi prom uz 8 mēnešiem. Es nezinu vai spēšu izturēt bez tevis,jo tu esi vienīgais,kas glābj mani no realitātes. Tavā priekšā es smaidu un izliekos. Protams man ir prieks,ka tev viss izdodas,bet tās sāpes mani iekšēji nogalina. Es baidos no tā,ka atbraucot tu varētu saprast,ka es neesmu tā tava īstā...
Spoka stāsts.
Man pirms gada nomira tētis-viņš izdarīja pašnāvību.Man ar viņu bija ļoti labas attiecības.Katru dienu skolā es kādu uzmindrinu un dodu daudz padomus,es saviem klases biedriem un draugiem dodu daudz svarīga(draudzību,padomus un jaukus komplimentus un arī smaidus),bet kad mēs runājam par lietām esmu ievērojusi ,ka neviens man nav vēl pateicis labus vārdus mierinājis vai pat izteicis komlimentu.Es reizēm,kad kās nāk pie manis ,lai kko pastāstītu un izkratītu sirdu ,man gribas kliegt un teikt ,ka viņam nemaz nav problēm,vai reizēm viņš ir iedomājies,ka jūtos es?
Spoka stāsts.
reiz man bija puisis.. iepazinos internetā.. caur čatiem man viņš iepatikās, pat ļoti, nolēmām satikties, pirmajā reizē likās tāds neko jau sev, bet diemžēl turpmākie div ar pus gadi bija tīrākais murgs.. draudi no viņa puses, riebīga izturēšanās, kontrolēšana (pat neļāva staigāt ar draudzenēm, mūždien piesējās).. ja neatbildēju uz sms, pēc tam sarāja mani un domāja ka laižu pa kreisi.. sāku graizīties.. sākumā viņš to nezināja, bet vēlāk pamanīja.. bija dusmīgs uz manīm. kad beidzot biju iepazinusi vienu citu puisi, vietējo, kaut kādīgi saņēmu spēkus un atradu piemērotu situāciju kad pasūtīt to idiotu.. es vienkārši vairs nevarēju, viņš man izčakarēja div ar pus gadus, man bija jānodarbojās ar seksu katru reizi kad viņš gribēja, kaut arī man riebās ar viņu.. kopš tā laika sekss kā tāds man ne pārāk piesaista.. ar to man tagad ir problēmas. viņš atstāja uz mani psiholoģisku traumu.. kad pasūtīju viņu, uzreiz nomainīju numuru, un pārsvarā dzīvojos kaut kur pie draugiem, lai viņš neatrod mani. mēnešiem ilgi dzīvoju bailēs. vel tagad man ir bail. viņa dēļ esmu noslēgta, depresīva, bija arī pašnāvnieciskas tieksmes.. un viņa dēļ man ir rētas uz kurām man riebjās skatīties, vēlos vienkārši noraut sev roku.. veljoprojām baidos, un zosene uzmetās katru reizi kad ieraugu kādu puisi līdzīgu viņam.. gribu bēgt, gribu prom no šejenes! kaut gan zinu ka viņš jau ir aizmirsis par mani, bet tas ko es pārdzīvoju viņa dēļ uz mani atstāja daudz iespaida.. viņa dēļ esu raudājusi un asiņojusi kā nekad vel.. tie ir div ar pus gadi kurus vēlos vienkārši izdzēst no atmiņas bet nespēju, katru dienu man ir bail, visu laiku.
