Visiem no mums ir savi noslēpumi, pārdzīvojumi un bailes. Stāsti par cilvēkiem, kas dalās savās emocijās, sāpēs un pārdzīvojumos.
http://www.spoki.lv/aktuali/kads-ir-tavs-noslepums-12/356199
http://www.spoki.lv/aktuali/kads-ir-tavs-noslepums-11/354755
http://www.spoki.lv/aktuali/kads-ir-tavs-noslepums-10/349897
Šodien, ieskatoties spogulī, es saskatīju to meiteni, kuru redz citi. Es redzēju gudru, skaistu, optimistisku meiteni, kura vienmēr smaida, un ir gatava jebkam. Tad es pamirkšķināju acis.. un meitene, kuru redzēju spogulī atkal biju es pati, nesaprasdama to, kas man dots.
Kāds puisis no manas skolas grūstija apkārt kādu meiteni, un ņirgājās par viņu, līdz kāds no maniem draugiem viņu pārtrauca. Viņs pateica, ka viņš ir briesmīga persona, ja spēj pateikt tādas lietas, viņš ir izniekots. Šis puisis pagājušonakt izdarīja pašnāvību. Dažreiz cilvēkiem, kuriem patīk darīt pāri citiem, sāp visvairāk.
Kādu dienu runājos ar draugiem un sapratu, ka viņiem nav nekādu ideju par to kas esmu, kā jūtos, kas man patīk. Nevienam to nav. Un neviens necenšas to uzzināt.
Katru vakaru slepus lūdzu Dievu, lai tas izbeidz manas mokas, un nogalina mani miegā. Es nespēju tikt galā ar savām slimībām. Es vēlos, lai viņš mani nogalina, jo man ir bail to izdarīt pašai.
Mans noslēpums ir tas, ka es sevi biedēju. Mani biedē tas, cik labi es protu melot. Cik labi, man padodas to notēlot un slēpt. Dažreiz es domāju, ka man tas jābeidz, jābūt man pašai. Dažreiz es vēlos, lai kāds beidzot atklātu visus melus, un redzētu cauri manai melu maskai.
Spoka stāsts. Mums klasē ir viens zēns, kuram es sēžu blakus, un pagājušā gadā viņš ieradās pie mums klasē, un viņam bija tākā tāda problēma - viņš smirdēja, jo viņam vecāki smēķē mājā. Un tā visi arī šogad viņu apsaukā un aizvaino. Viņš gan vairs nesmird. Visi viņu aizvaino, taču es sēžu viņam blakus, un viņš ir ļoti draudzīgs, palīdzu viņam sekmēs. Kā gribas visiem tiem, kas viņu aizvaino, vienkārši uzbļaut. Taču tad viņi ar mani vairs nedraudzētos un mani arī apsaukātu.
Borodach. Īstu mīlestību savā dzīvē tā arī nekad nebiju izjutis,vienmēr viss beidzās vienādi.Dažādu apstākļu pēc devos uz Islandi,un tikai te es sapratu to kurš man cilvēks ir bijis dārgs visu šo laiku un laikam tā vairs nav draudzība... Kad katru dienu gāju ārā vienkārši just for fun,neuzskatiju viņu par savu draudzeni,likās ka viņa man ir māsa,kura vienmēr mani uzklausija kad bija grūti,pie kuras varēja palikt,kad biju izmests no mājas,vai vienkārši negribēju tur doties.Zinu ka viņa jūtas tāpat un tagad skaitu dienas kad došos mājup,un zinu ka viss nebūs tāpat ka bijis līdz šim.Cilvēks nekad nesapratīs daudzu lietu un notikumu būtību kamēr tās "nezaudē". Vienmēr paticis kā čomi mani aprēc par zilo ka man ir labākais draugs-meitene.No kura laika draudzība ar meitenēm ir homoseksuāla?Stulbi ,bet patiesi laikam jāmaina draugu loks.Pārāk daudz jo to duņču mugurā ir bijis,un ja sāc skaitīt īstus draugus tālak par firetruck pirkstu netieku,bet tas laikam ir labi.
