Zvaigžņu krāsas - ko tās nozīmē?7

Saistība starp zvaigznes krāsu un tās virsmas tempertūru ir salīdzināma ar mūsu pieredzi uz zemes. Ķermenis istabas tempertūrā lielākoties izstaroinfrasarkano starojumu, bet, kad tasuzkarsēts pāri 500 *C, tam var sākt manīt sārtu nokrāsu. Ja ķermeni joprojām turpina karsēt līdz vairākiem tūkstošiem grādu, tas sāk kvēlot sarkanā krāsā. Tāpat tas kosmosā notiek ar sarkanajām milzu zvaigznēm, piemēram, tādām kā Betelgeize.

Tempertūrai vēl paaugstinoties, ķermenis kļūst vispirms oranžšun pēc tam dzeltens. 5500 grādu tempertūrā tas ir tik karsts kā saules virsma un zvaigznes izstaro dzeltenbālu gaismu.

Patiesībā karsts ķermenis izstaro visu iespējamo frekvenču (krāsu) gaismu, un uztvertā krāsa lielākoties ir tā, kuraspektra sadalījumā pārstāvēta vislabāk, protams, ar nosacījumu, ka mūsu acis to spēj saskatīt. Balti kvēlojošu ķermeni patiesībā vajadzētu saukt par "zaļi kvēlošu", jo frekvenču sadalījumā dominē zaļā krāsa. Taču šādu sadalījumu mūsu acis uztver kā neitrāli baltu - pašas acs uzbūves dēļ.

Vēl augstākā tempertūrā visvairāk pārstāvētā krāsa pārbīdas uz spektra zilo galu, tāpēc izskatās zilganbalta. Te jau ir runa par zvaigzni ar 10 000 grādu un augstāku tempertūru.

Savukārt karstumam kļustot vēl lielākam , dominē neredzamais ultraviolētais starojums, tomēr tajā tāpat ir pārstāvēta zilā krāsa, turklāt tādā daudzumā, ka zvaigzni var saskatīt ar acīm.