Interesantu lasīšanu........
Visu laiku lielākās lidmašīnas5
40
1
Pasaulē pirmo vietu, tālu apsteidzot tuvākos konkurentus un uzstādot daudzus rekordus, neapšaubāmi ieņem ukraiņu ražojuma stratēģiskā transportlidmašīna Antonov 225 „Mriya” ar 600 tonnu maksimālo pacelšanās svaru, no kuriem aptuveni 250 t. sastāda krava. Ar šo lidaparātu uzstādīti 240 rekordi starp tiem ir: smagākā lidmašīna pasaulē, lielākā pēc izmēriem, kas lidojusi vairāk kā vienu reizi un smagākā viengabala krava, kas pārvadāta ar lidmašīnu (tas bija 189 tonnas smags ģenerators kādai elektrostacijai Armēnijā. Tā tika radīta 1988. gadā speciāli padomju kosmosa kuģa „Buran,” kas bija analogs amerikāņu „Space Shuttle,” pārvadāšanai. Pagaidām ir uzbūvēta viena šāda lidmašīna, kas šobrīd tiek izmantota komerciālu kravu pārvadāšanai, kur tā ir ļoti pieprasīta. To izmanto gan privāti pasūtītāji, gan sabiedriskas organizācijas (sevišķi humānās palīdzības) un pat citu valstu valdības. Ņemot vērā pieprasījumu pēc šāda transporta 2006. gadā pieņemts lēmums pabeigt arī otru šī tipa lidmašīnu, kas stāv puspabeigta no pagājušā gadsimta 90. gadiem. Šo brīnumu mums Rīgā pagaidām diemžēl, nav gadījies redzēt.
Godpilno otro vietu šajā sarakstā ieņem amerikāņu HK 1 „Spruce Goose” ,jeb „Egles Zoss,” kā to bija iesaukuši projekta kritiķi. Kāpēc par šo lidmašīnu Jūs neesat dzirdējuši? Droši vien tāpēc, ka vienīgā reize kad tā lidoja bija 1947. gada 2. novembrī un arī tad tā nepacēlās augstāk par 21 metru virs ūdens. Taču tai joprojām pieder rekords konstrukcijas augstuma un spārnu platuma ziņā, kur tā apsteidz arī An 225, taču maksimālais svars gan sastāda tikai trešo daļu no „Mriya” spējām. Ar 97,5 m. spārnu izpletumu tā joprojām ir lielākais pasaulē uzbūvētais hidroplāns. Lidmašīnas būve tika uzsākta 1942. gadā H. Hjūza vadībā un alumīnija taupīšanas nolūkos tā tika veidota no bērza finiera (no tā arī iesauka, lai arī neprecīza). Konstrukcija nebija diez ko veiksmīga un vēl jo vairāk laikmetīga, tāpēc darbs pie lidaparāta drīz pēc tam tika pārtraukts. Mūsdienās to var aplūkot Evergrīnas aviācijas muzejā Ohaio ASV, un Rīgā mēs to diez vai kādreiz ieraudzīsim.
Reklāma
Trešajā vietā mūsu topā ierindojas nesenais Eiropas avioindustrijas brīnums Airbus A380, kas ir vienīgā pilnībā divstāvīgā un līdz ar to arī lielākā pasažieru lidmašīna pasaulē, kas ekonomiskās klases versijā var uzņemt 853 pasažierus. Maksimālās kravas ziņā gan tā atpaliek no „Mriya,” par gandrīz 100 tonnām. Lidaparāts ir pavisam jauns- nonācis ražošanā 2007. gadā, taču tas ir ļoti pieprasīts, jo ir uzbūvēts jau 41 eksemplārs. Nav jau brīnums, jo tas izdevies daudz ekonomiskāks un komfortablāks par tuvākajiem Boeing konkurentiem, jo lielās pasažieru ietilpības dēļ tas patērē aptuveni 3 litrus degvielas uz 100 km rēķinot uz vienu pasažieri. Tiesa lidmašīnas konstruēšanas laikā bija ne mazums problēmu, sevišķi ar elektroniku (jāņem vērā, ka tās izveidē piedalījās aviobūves uzņēmumi no Francijas, Vācijas, Lielbritānijas un Spānijas, kas ir nebijis kooperācijas projekts). Šo problēmu dēļ pasūtīto lidmašīnu piegāde tika vairākas reizes atlikta un šobrīd (uz 2010. gada 20. janvāri) ir pasūtītas 202 lidmašīnas, bet ražošanas jaudas ļauj izgatavot tikai 25 lidmašīnas gadā. Katrā gadījumā šim lidaparātam paredzama spoža nākotne, jo tam savā klasē nav konkurentu un diez vai arī tuvākajos gados tādi parādīsies.
Ceturtajā vietā mūsu topā ir jau ievadā minētais šī raksta vaininieks An 124 „Ruslan”, kuru tikai nedaudz ir pārspējis pavisam jaunais Airbus A380, citādi šis Ukrainas uzņēmums vienīgais pasaulē ražotu lielākās lidmašīnas. Paskatoties uz „Mriya” un „Ruslanu” uzskatāmi redzams, ka tos ražojis viens uzņēmums. „Ruslans” tika ražots no 1982. gada līdz Padomju Savienības sabrukumam, kopā izlaižot 56 eksemplārus. Arī šī lidmašīna ir uzstādījusi ne vienu vien rekordu, to skaitā ilgākais lidojums bez uzpildes – 20 151 km. Šie lidaparāti tiek aktīvi izmantoti lielgabarīta kravu pārvadāšanai līdz 150 tonnām svarā, turklāt tā ir ietilpīgāka par tuvāko konkurentu C5 „Galaxy.” Tādēļ par pasūtījumu trūkumu kravu pārvadātāji nevar sūdzēties ne no privāto organizāciju ne no valstu puses. Ironiski, bet to izmanto arī NASA un Eiropas Kosmosa aģentūra dažādu raķešu pārvadāšanai, kā arī aviobūves kompānijas detaļu piegādēm. Vēl viena svarīga šīs lidmašīnas īpatnība ir konstrukcijas izturība, jo tās bez problēmām ir nolidojušas divreiz vairāk nekā paredzētās 7500 stundas. Labā ziņa ir tāda, ka 2008 gadā Krievijas un Ukrainas valdības panākušas vienošanos par „Ruslana” ražošanas atjaunošanu, tādējādi iespējams jau tuvākajā laikā šo floti gaida papildinājums.
Un visbeidzot piektajā vietā mūsu topu noslēdz transportlidmašīna C5 „Galaxy”,kas ir viena no galvenajām ASV gaisa spēku stratēģiskajām transportlidmašīnām jau no 1969. gada, tādējādi no visām topa lidmašīnām tā ir izmantota visilgāk. Pēc izmēriem un paredzētajām funkcijām tā ir ļoti līdzīga An 124 „Ruslan,” taču šis lidmašīnas kravas telpas izmēri ir nedaudz mazāki. Kopā ir saražots 131 šāds lidaparāts, no kuriem dažādu iemeslu dēļ zaudēti ir 8. Atšķirībā no iepriekšējām lidmašīnām C5 ir tīri militārs lidaparāts, kam nav civilās versijas, taču pateicoties vienotu standartu sistēmai, tajā var iekraut praktiski jebkuru ASV armijas ekipējumu, tiltlicēju tanku ieskaitot. C5 ir lielākā lidmašīna, kas nosēdusies Antarktīdā, apgādājot ASV polārpētniekus, kā arī jau 40 gadu garumā ir apgādājusi ASV un to sabiedroto valstu armijas. Šo lidaparātu varēja vērot arī Rīgā NATO samita laikā 2006. gadā, kad ar to tika atgādāti Dž. Buša eskorta transportlīdzekļi.