Nameja gredzens ir viena no latviešu rotaslietām. Šis gredzens simbolizē puiša pārtapšanu par vīrieti. Sievietes valkāja šo simbolu kā saktas, kaklarotas, aproces, utt.
Katrs gredzens ir roku darbs un tādējādi unikāls, tomēr tos vieno viena īpatnība - tas vienmēr ir bizes veida - sastāv no trīs vijumiem. Katrs vijums attiecināms uz vienu no senlatviešu novadiem - Vidzemi, Latgali un Kurzemi, it kā norādot, ka par spīti visām nesaskaņām, šie trīs novadi tomēr ir viena tauta.
Vēsture
1279.gada zemgaļu ķēniņš Namejs pēc sekmīgām un varonīgām cīņām atbrīvoja gandrīz visu Zemgali no vācu jūga. Kad viņš aizjāja uz Lietuvu, lai ar tās ķēniņu kopā tālāk cīnītos pret vāciešiem, viņš lika saviem rotkaļiem izkalt šādus gredzenus un izdalīja tos saviem tuvākiem. Gredzena vijums norāda Latviešu ciešo draudzību un izturību, spītējot pārspēkam. Mūsu laikos daudz Latviešu valkā šo gredzenu kā pazīšanās zīmi. Nameja gredzens ir viens no daudzajām īpatnējajām Latviskām rotām.
Apzīmējums saistās ar Zemgales ķēniņa Nameja vārdu. Kad kādās dzīrēs vācu ordeņa komturs ķēniņu smagi apvainojis, visi Zemgaļi sacēlušies par ķēniņa godu, ieņēmuši ordeņa pili un tautas tiesa sodījusi ar nāvi vainīgo bruņinieku. Vēlāk, lai pasargātu savu zemi no ordeņu postītājiem un jauniem kariem, Namejs labprātīgi devies trimdā, turpinādams cīņu pret ordeni, kopā ar Lietuviešiem, ordeņa zemēs Austrumprūsijā. Nameja gredzens tagad simbolizē tautas vienību, ko pauž gredzena ciešie pinumi. Devīze: "visi par vienu, viens par visiem".
