Kā deg Saule?5

Taču pirms 100 gadiem mums nebija zināmi citi procesi, un fiziķi mēģināja apreiķināt visefektīgāko iespējamo ķīmisko sadegšanu. Viņi nezināja Saules ķīmisko sastāvu, tāpēc iztēlojās, ka to veido skābeklis un ogleklis. Bet pat šāds milzu sārts varētu degt tikai apmēram 1600 gadu. Zinātnieki pārbaudīja arī citas idejas, piemēram, to, ka rodas karstums, uz Saules nokrītos neskaitāmiem meteorītiem. Tomēr iegūtais Saules vecums nesaskanēja ar tālaika priekšstatiem par zemes vecumu.

Problēma palika neatrisināta līdz 20. gadsimtā fiziķi izpētīja kodolsintēzi, proti, to, ka enerģija var rasties, saplūstot ūdeņraža atomu kodoliem, kas pārvēršas par hēliju. Izrādījās, tas ir mīklas atminējums. 1939. gadā tika iegūtas pirmās precīzās Saules ķīmiskā sastāva analīzes. Tās atklāja, ka Saule ir liela gāzu lode, kas sastāv galvenokārt no ūdeņraža un hēlija. Turklāt, pēc fiziķa Hansa Bētes apreiķiniem, saules kodolsintēzes enerģijas tās pastāvēsānai pietiek aptuveni 10 miljardiem gadu.