›

Izplatītākie cilvēka prāta maldi 13

300 1

Cilvēka prāts ir apbrīnojama lieta. Izzināšanas spējas, rīcība un domāšana, iespēja aptvert lielu informācijas apjomu. Piemēram, visu laiku, kad jūsu acis ir vaļā smadzenes burtiskā vārda nozīme nepārtraukti tiek bombardētas ar dažādiem kairinātājiem. Jūs varat padziļināti domāt par vienu noteiktu lietu, taču Jūsu smadzenes zemapziņas līmenī ģenerē tūkstošiem ideju. Diemžēl mūsu pasaules uztvere nav perfekta, un mūsu prātam ir zināma tieksme veikt kļūdainus spriedumus par noteiktām lietām – psihiskā un pasaules uztveres neobjektivitāte. Tie piemeklē visus cilvēkus neatkarīgi no vecuma, dzimuma, intelekta, izglītības vai kādiem citiem faktoriem. Daži no tiem ir labi pazīstami, daži nē, taču visi ir ļoti interesanti. Es esmu pilnīgi droša, ka katrs atradīs kādu lietu, kas liksies ļoti pazīstama (personīgi es sevi pieķēru pie vairākām), kā arī ļaus atpazīt šos kļūdainos uzskatus nākotnē daudz ātrāk.

SPĒLĒTĀJA MALDI (GAMBLER’S FALLACY). Spēlētāja maldi ir tendence domāt, ka nākotnes peļņai ir kautkāds sakars ar pagātnes notikumiem, lai gan patiesībā, tā nav. Dažas varbūtības, kā uzmest ģērboni, kad tu met (normālu) monētu, vienmēr būs vienādas. Iespēja uzmest ģērboni ir 50%, nav būtiski, ka iepriekšējās 10 reizes uzkrita cipars. Tā ir ļoti izplatīta maldīšanās, ka varbūtības ir mainījušās, it īpaši, kad Tu spēlē azartspēli. Pieņemsim, ka es spēlēju ruleti. Pēdējie četri griezieni iemeta bumbiņu melnajā lauciņā, tapēc šoreiz ir JĀBŪT sarkanajam, vai ne? NĒ! Iespējamība, ka bumbiņa iekritīs sarkanajā vēljoprojām ir 47.37% (38 lauciņi kopā dalītas ar 18 melnajeim lauciņiem). Lai arī tas izklausās acīmredzami, cilvēkus tas neattur no naudas zaudēšanas, cerot, ka izredzes ir mainījušās.

REAKTIVITĀTE (REACTIVITY). Reaktivitāte ir cilvēku tendence uzvesties vai izturēties savādāk, kad viņi zin, ka tiek novēroti. 1920. gados Hawthorne Works (ražotne) veica pētījumu, lai redzētu vai dažāda spilgtuma gaisma ietekmē darba kvalitāti. Viņu atklājums bija satriečošs, labi apgaismotas telpas produktivitāte pacēlās tik strauji kā tauriņš ceļas debesīs. Taču īsi pēc tam viss nokritās līdz ierastam līmenis. Kā rezutātā atklājās, ne jau gaismas spilgtums bija darba kvalitātes augšanas rezultāts, bet gan tas, ka darbinieki zināja, ka tiek novēroti, tas lika viņiem uzvesties savādāk un likties labākiem un strādīgākiem, nekā viņi patiesībā bija. Tas parāda reaktivitātes principu; cilvēkiem, kuri zin ka tiek novēroti, ir tendence mainīt savu uzvedību, visā kopumā mēģinot izskatīties labāki nekā ir patiesībā. Šī cilvēku īpašība ļoti sarežģī eksperimentu veikšanu un nesniedz patieso rezultātu. Tapēc, lai iegūtu pareizus rezultātus ir jāveic tā sauktie „aklie eksperimenti”, kad indivīds tiek apzināti turēts neziņā, ka ir iesaistīts eksperimentā, lai neietekmētu rezultātu patiesumu.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

PAREIDOLIA. Pareidolia ir psiholoģisks fenomens, kad nejaušas skaņas vai attēli tiek uztverti kā kaut kas īpašs. Parastie piemēri ietver sevī piemēram saskatīt mākoņos dinozauru, sadzirdēt slēptas ziņas atpakļgaitā atskaņotā ierakstā utml. Šo domu stimuli parasti ir neitrāli un tajos nav nekā īpaša. Kaut ko īpašu tajā saskata tikai šie cilvēki. Interesants fakts: Rorschach (Watchmen) tintes pleķu tests tika izgudrots, lai varētu iekļūt cilvēka garīgajā pasaulē. Testējamajiem tiek rādītas neskaidras bildītes uz kurām skatoties viņiem jāpasaka, ko viņi redz. Atbildes tiek analizētas, lai atklātu testējamā slēptākās vēlmes un domas.

SEVIS IESPAIDOŠANA (SELF-FULFILLING PROPHECY). Ir saistīta ar tādu uzvedību, kad iegūtais rezultāts apstiprina esošo attieksmi. Sevis programēšana uz kādu noteiktu darbību vai seku īstenošanos. Piemēram, es domāju, ka man neveiksies skolā, tāpēc es samazināšu pūļu daudzumu, kuru es veltu mācībām, dzīvi es beigšu kā neveisminieks, tieši tā kā es domāju. Cits spilgts piemērs ir attiecības: manas attiecības noteikti pasliktināsies, tapēc es sākšu izturēties savādāk, atgrūžot emocionalitāti. Manu darbību rezultātā manas attiecības izjuka. Šis ir spēcīgs instruments ar kuru ekstrasensi manipulē cilvēka domas, tā iepotē smadzenēs kādu noteiktu ideju, kā rezultātā cilvēks pats tam notic un sāk attiecīgi uzvesties. Interesants fakts: Ekonomiskā lejupslīde ir pašpiepildošs pareģojums. Ja lejupslīde izraisa IKP samazināšanos uz 2/4, Jūs to sajutīsiet tikai pēc aptuveni pusgada nepārtrauktas dzīves šādos apstākļos. Taču prese un masu mēdiji steidzas paziņot par to visiem iespējamiem veidiem izraisot cilvēkos paniku, kas arī ir patiesais lejupslīdes iemesls.

OREOLA EFEKTS (HALO EFFECT). Oreola efekts ir tendence pātspīlēti spilgti uztvert kāda cilvēka labās vai sliktās īpašības savās un citu acīs un to pārnešana uz cilvēka personību kopumā. Šādi aizspriedumi bieži vien ir sastopami darba vietās, kur tiek novērtēti darbinieki. Piemēram: Mans darbinieks Juris pēdējās trīs dienas kavē darbu; mans secinājums Juris ir slinks un pilnīgi neinteresējas par darbu. Ir ļoti daudz ticamu iemeslu kapēc Juris nokavēja darbu: salūza masīna, bērna aukle nokavēja, sastrēgums uz ceļa utt. Skumjākais ir tas, ka dēļ viena nelabvēlīga aspekta kuru Juris nespēj ietekēt, es pieņemu, ka viņš ir slikts darbinieks. Interesants fakts: Fiziskās pievilcības stereotips- pievilcīgiem cilvēkiem piemīt arī citas sociāli iekārojamas īpašības, tādas kā laime, veiksme un intelekts. Tas kļūst par sevis iespaidošana efektu, kad cilvēki ar labāku izskatu iegūst labāku darba piedāvājumu un augstāku algu.

Reklāma

BARA INSTINKTS (HERD MENTALITY). Ganāmpulka instinkts ir tendence pieņemt masu viedokļus un uzvedības normas, lai justos drošāk un izvairītos no konfliktiem. Arī pazīstams kā "bara instinkts", šis ir, visizplatītākajā formā, ārējais spiediens. Bara instinkts labi izskaidro modes tendences. Drēbes, mašīnas, hobijus, stilus. Pietiek, ka grupiņai cilvēku kaut kas liekas foršs un ar laiku tas sāk pielipt pārējiem. Interesants fakts: Lietām, kas šķiet nekad nevarētu būt pievilcīgas vai stilīgas, ir liels pieprasījums „bara instinkta” iespaidā. Piemēram maisbikses, „Pet rocks”, lauķu matugriezums (pinkas), konusveida krūšturi, batikošana, „Sea monkeys” un saldie 80. gadi (attēlā).

REAKTĪVĀ PRETESTĪBA (REACTANCE). Pretastība ir galvenais dzinulis, kas mums liek rīkoties pretēji tam, ko citi lūdz vai gaida no mums, lai pretotos mēģimājumiem mūs pakļaut vai ietekmēt mūsu izvēles brīvību. Šī pretastība ir līdzīga pusaudžu gadu dumpim, taču ar to atšķirību, ka jebkāds autoritātes spiediens tiek uztverts kā draudi viņu brīvībai vai izvēlei. Bieži vien šiem cilvēkiem nemaz nav vajadzības rīkoties tik aizsardzīgi vai asi, taču tas fakts, ka viņi nevar vai nedrīkst, liek tā rīkoties. Interesants fakts: Labākais veids, kā tikt galā ar šādu pretestību ir „apgrieztā psiholoģija” – pasakiet cilvēkam (pārsvarā gadijumu tie ir bērni) izdarīt kaut ko pretēju tam ko Jums patiesībā vajag , kā rezultātā Jūs iegūsiet vēlamo rezultātu.

HYPERBOLIC DISCOUNTING. Cilvēku tendence dot priekšroku mazām un tūlītējām, nevis lielākām un pārdomātām izmaksām. Tika veikti daudzi zinātniski pētījumi par lēmumu pieņemšanu un ņemti vērā daudzi fakti, kas to ietekmē. Interesanti, ka kavēšanās laiks ir svarīgs faktors, izvēloties alternatīvu. Citiem vārdiem sakot, lielākā daļa cilvēku izvēlēsies iegūt 20$ šodien nevis 100$ pēc gada. Tas ir pilnīgi dabīgi izvēlēties lielāku naudas summu šodien nekā mazāku rīt, jo dollāra vērtība šodien ir lielāka nekā tā var būt rīt. Pieņemsism ka procentu likme ir 9%, pie šādas likmes racionālam cilvēkam būtu pilnīgi vienalga vai paņemt 91.74 $ tagad vai 100 $ pēc gada. Taču tas ir interesanti, cik mēs esam ar mieru zaudēt nākotnē, tikai tapēc vien, lai kaut ko iegūt šodien. Vai Jūs vēlētos saņemt 100 $ pēc gada vai labāk 50$ uzreiz, vai varbūt 45$ uzreiz, vai varbūt 40$, kur ir tā robeža uz kuras Jūs apstāsieties?

Reklāma

APŅEMŠANĀS SAASINĀŠANĀS (ESCALATION OF COMMITMENT). Cilvēku tendence turpināt atbalstīt iepriekš neveiksmīgas cenšanās. Cilvēks katru dienu pieņem tik daudz lēmumu un tas ir tikai normāli, ka daži no tiem ir neveiksmīgi. Loģiska rīcība šādos gadijumos ir mainīt lēmumu.Taču daži cilvēki jūtas spiesti ne tikai turēties pie sava, ne vienmēr pareiza, viedokļa, bet arī ieguldīt šajā domā, jo pretējā gadījumā viņiem būs jāsedz zaudējumu izmaksas. Piemēram, Jūs izmntojāt pusi savu mūža ietaupījumu, lai uzsākutu savu privāto biznesu, pēc 6 mēnešiem izrādās , ka šis bizness ir neveiksmīgs. Loģiska rīcība būtu slēgt biznesu un pēc iespējas ātrāk samazināt visus zaudējumus. Tomēr, ņemot vērā zaudējumus, kas skar Jūsus dzīes ietaupījumus, Jūs sākat ieguldīt šajā biznesā ar vien vairāk naudas ar cerību, ka kādā brīdī tas atpelnīsies.

PLACEBO EFEKTS (PLACEBO EFFECT). Placebo efekts ir kad neefektīva viela rada iespaidu, ka tā dod vēlamo/vajadzīgo rezultātu. Īpaši tiek izmantots medicīnā, kad pacientiem deva parastu cukuru tabletēs zāļu vietā. Un tādā veidā tika gūti panākumi slimību ārstēšanā. Placebo joprojām ir zinātniskā mistērija. Ir uzskats, ka tā panākums slēpjas „cerību efektā” (nenoteiktības gadijumā, tas uz ko tu ceri visdrīzākais notiks) Cilvēks cer, ka šīs zāles izārstēs viņā kaiti, un ta arī notiek. Taču tas neizskaidro faktu, kā pilnīgi nevainīgas tabletes izarstē slimības. Interesants fakts: termins „Placebo” tiek lietos, kad rezultāts ir labvēlīga, ja rezultāts ir negatīvs vai kaitīgs tiek lietots termins „Nocebo” .

300 1 13 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0

Izmantotie avoti:
http://www.listverse.com