un ne tikai.
Nu ko, dārgie, godātie un cienītie, pagājušonedēļ, galvenokārt, pateicoties Vikipēdijai, lielākā daļa interneta lietotāju visā pasaulē uzzināja par SOPA un PIPA (ja nu tomēr ne, tad šeit ir pāris apskaidrojoši raksti - pirmais, otrais).
Tomēr ar šiem diviem likumprojektu skaistuļiem visi prieki nebūt nebeidzas, jo palēnām un mērķtiecīgi tuvojas patiesi baisais ACTA.
Tā, kas tas tāds tagad par zvēru? Centīšos paskaidrot pēc iespējas saprotamāk.
ACTA - nākamais pret-pirātisma sviests104

ACTA (Anti-Counterfeting Trade Agreement – latviski tas būtu apmēram pret-viltošanas tirdzniecības līgums) ir starptautisks līgums, pie kura šobrīd strādā 39 valstis (tai skaitā - visa Eiropas Savienība, ASV, Austrālija, Japāna, Kanāda, Dienvidkoreja, Meksika, Maroka, Jaunzēlande, Singapūra, Šveice, u.c.). Tā mērķis, kā droši vien noprati no nosaukuma, ir pirātisma apkarošana jeb intelektuālā īpašuma aizsargāšana.

No sākuma jau viss šķiet ļoti skaisti, apmēram tā kā šajā bildītē (vairs nekādu pirātisko porņuku, tas gan, kuš, neraudi) – mēs iedomājamies, ka līguma pieņemšanas gadījumā vairāk naudas tiks mūziķiem, režisoriem, rakstniekiem, žurnālistiem, zinātniekiem, māksliniekiem un visiem pārējiem, kuri to būtu pelnījuši, vai ne? Ne gluži.

Problēmas rada fakts, ka „intelektuālais īpašums” visā 24 lappušu garajā līgumā ne reizi nav definēts. Tas nozīmē – intelektuālais īpašums var būt jeb kas, sākot ar filmām, mūziku, zīmolu nosaukumiem, patentētiem izgudrojumiem un beidzot ar jebkādu ideju. Patiesībā šis līgums ir izplūdis kā sasodīta vaļu mātīte gaidībās un dotu iespēju patentēt pat teikumu (un, protams, arī pieprasīt samaksu par autortiesībām). Savukārt, šis mazais it kā misēklis papīros ir visu pasaules lielāko (un attiecīgi arī riebīgāko) korporāciju slapjais sapnis tieši tādēļ, ka paver iespēju prātam neaptveramai naudas slaukšanai un (kas ir pats ļaunākais) pilnīgai cilvēku kontrolēšanai (autortiesību pārkāpuma gadījumā var piespriest līdz 5 gadiem cietumā arī par sīkumiem, neaizmirsīsim arī naudas sodus, interneta bloķēšanu un visus pārējos prieciņus).

Protams, internetu šis līgums skartu sevišķi smagi – šajā nozarē sekas būtu tieši tādas pašas (un vēl smagākas) kā SOPA un PIPA pieņemšanas gadījumā (neaizmirsti, ka arī šajā līgumā ASV ir dalībvalsts!). Kā jau minēju, interneta bloķēšana, Ķīnas tipa ugunsmūris (ja nesaproti, kas tas tāds – te ir izsmeļošs un īss video), cenzūra cenzūras galā, saitu slēgšana, utt.

Tagad Tu iespējams domā – nu neba jau viņi tagad ņems un bāzīs mūs visus cietumā un liks maksāt milzu bagātības, neaizies tas viss taču tik tālu. Es ieteiktu padomāt vēlreiz. Vai Tu tiešām domā, ka tad, ja tie lielie, negantie onkuļi tur, lielajos krēslos, varēs mūs pilnīgi kontrolēt, padarot vārda brīvību par tukšu skaņu, viņi to nedarīs? Ja Tu uzskati, ka viņi tomēr baidītos no cilvēku protestiem – ha, kā tad! Viņi varētu aizliegt šādas informācijas publicēšanu un visām 39 dalībvalstīm būtu gandrīz neiespējami kopīgi protestēt, un atsevišķi protesti būtu tik pat efektīgi kā vietējā dzērāja Koļas veselības rituāls – vārīta ola katru rītu, ja pa virsu tiek uzdzerts pusotrs litrs kandžas. Īsāk sakot – nekā neizdotos.

Pat tad, ja neaiziet tādos ekstrēmos gājienos – aizliegt audzēt „viltotu” labību, kas varētu pabarot tūkstošiem cilvēku, aizliegt ražot „viltotas” zāles, kas varētu izdziedēt tūkstošiem slimnieku, aizliegt publicēt šokējošus materiālus par tādas vai citādas valdības izdarībām un panākt, ka par to neviens neuzzina, būtu itin viegli. Arī mūziķi, zinātnieki, mākslinieki, farmaceiti un visi pārējie īstā darba darītāji no šī līguma neko neiegūtu, jo uz viņiem attiektos tie paši likumi – visa nauda pienāktos tikai korporācijām.

Tomēr tas vēl nebūt nav viss. Tagad Tu iespējams brīnies, kāpēc par šo šausmu nav nekādas lielās vārīšanās ne internetā (tā gan nav pilnīga taisnība, vārās jau gan), ne medijos, taču tieši tas ilgi bija visbaisākais aspekts visā līguma tapšanā – slepenība. Viss šis Orvela „1984” cienīgais pasākums briest jau trīs gadus, bet sabiedrība par to uzzin caur "nopludinātiem” dokumentiem un oficiāli, tikai neilgu brīdi pirms Eiropas Parlamenta balsošanas, kas būtībā izšķirs šī līguma nākotni – nobalsos par un pieņems - we’re screwed; nobalsos pret – tas, visticamāk, varētu būt letālais trieciens līguma izstrādei un mēs varētu uzelpot.

Tātad, ko Tu vari darīt lietas labā?
Pirmais – apziņot pēc iespējas vairāk cilvēku. Stāsti par ACTA radiem, draugiem, darba/klasesbiedriem, nejaušiem svešiniekiem internetā (apmēram tā kā tagad daru es), jebkuram. Jo vairāk cilvēku par to zin, jo labāk.
Otrais – darīt zināmu savu nostāju, rakstīt oficiālas vēstules (arī e-pasta) Eiroparlamentam. Mūsu parlamentāriete Briselē ir Inese Vaidere – šis links sniedz gan oficiālo e-pastu, gan tālruni, lai ar viņu sazinātos.
Trešais - protestēt! Šajā rakstā viss paskaidrots (ja nu gadījumā neesi šim rakstam jau uzskrējis)
Visbeidzot, pievienoju Anonymous ziņojumu ACTA-i.
Nu ko, paldies par veltīto laiku un uzmanību!